Drabeši

Izmantotā literatūra un avoti:

  • Latviešu tautas tērpi. – 1.sēj. Vidzeme. – Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 319 lpp.
  • Maruta Grasmane. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. – Senā klēts, Otrais papildinātais izdevums, 2013. – 295 lpp.
  • Rasas Ozoliņas aušanas darbnīca „Rūja“ IK – bildes no arhīva

DRABEŠI (Rietumvidzeme)

KREKLS. Tunikveida piegriezums ar virsū uzšūtiem uzplečiem un nelielu balto izšuvumu uz apkakles un aprocēm.
BRUNČI. Ar izteiksmīgu svītrojumu, retāk ar rūtojumu, veido galveno tērpa akcentu.
ŅIEBURS. JAKA. Tām ir liels kakla izgriezums, un to garums sniedzas pāri viduklim.
JOSTAS. Tās ir austas ziedainas un rakstainas.
PRIEKŠAUTI. Pie goda tērpiem mēdz likt grezni izšūtus priekšutus, galvenokārts Rīgas apkaimē.
VILLAINES. Tērpu attīstību ietekmē Rīga kā amatniecības un tirdzniecības centrs. Tāpēc Rietumvidzemē ieviešas pirkti apģērba gabali, īpaši lakati, kas nomaina baltās villaines. Pirktos lakatus izmanto dažādi – gan sedz uz pleciem, gan ieklāj palielajā jakas kakla izgriezumā. Vēsā laikā izmanto tumšas vienkrāsas villaines vai kučas.
GALVASSEGAS. Rietumvidzemes ziemeļu daļā dažreiz meitas sien matauklas. Rīgas apkārtnē ir saglabājies šaurs melns samta sienamais vainags ar zīlīšu izšuvumu un daudzām šaurām lentēm aimugurē.
Sievas liek galvā torņa cepures, kuras vienmēr apsien ar zīda lakatu.

Scroll to Top