Ranka

Izmantotā literatūra un avoti:

  • Aija Jansone, Dagnija Kupče. Piebalga ir, bija un būs, – Aušanas darbnīca Vēverīšas, 2014. – 182 lpp.
  • Latviešu tautas tērpi. – 1.sēj. Vidzeme. – Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 319 lpp.
  • Maruta Grasmane. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. – Senā klēts, Otrais papildinātais izdevums, 2013. – 295 lpp.
  • Valmieras muzeja fotogrāfijas

RANKA (Piebalgas novads)

SIEVIETES

Piebalgas tautastērps no pārējiem Vidzemes novadu tautastērpiem atšķiras ar lielu vienkāršību un atturību kā rotājumā, tā kolorītā.
KREKLI. Tunikveida piegriezums ar iekšā iešūtiem uzplečiem.Krekliem raksturīgs neliels rotājums balto darbu tehnikā, ļoti bagātīgs krokojums kakla izgriezuma daļā un piedurknes augšdaļā, kā arī krokojums pie aproces.
BRUNČI. Tie pamatā ir melnā vai tumši zilā pamatkrāsā. Raksturīgi vertikāli sīku svītru ritmi smalkās krāsu gammās.
ŅIEBURS. JAKA. Pie goda tērpiem nevelk. Jakas un ņieburus valkāja pie darba tērpiem.
JOSTAS. Brunčus apsien ar saskaņotos toņos austu ziedainu jostu.
VILLAINES. Tās ir baltas, nerotātas, tikai galos ir ieaustas sīkas sarkanzaļas svītras. Bārkstis galos var būt smalkas, grodi sagrieztas. Vasarā apliek grezni austas snātenes. Villaini ar saktu nesprauda.
GALVASSEGAS. Meitas galvā liek platus (līdz 11 cm), mīkstus, no melna tūka darinātus vainagus, kas izrotāti ar dažām sīku zīlīšu rindām. Senāk gan esot bijuši arī tumši zili un sarkani vainagi ar sīkām pērlītēm blīvā kārtojumā.
Sievas liek īpatnējas apaļas, no melna un zaļa tūka šūtas cepures. Rakstos ir minēts, ka galvā liktas arī aubes tornainītes.

Scroll to Top