Matīši un Rencēni
Izmantotā literatūra un avoti:
- Latviešu tautas tērpi. – 1.sēj. Vidzeme. – Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 319 lpp.
- Guna Miķelsone – fotogrāfijas no arhīva
MATĪŠI un RENCĒNI (Ziemeļvidzeme)
KREKLI. Tunikveida piegriezums ar virsū uzšūtiem uzplečiem un nelielu balto izšuvumu uz apkakles un aprocēm.
BRUNČI. Ir vairāki bruču varianti – gan svītraini, gan rūtaini.
ŅIEBURS. JAKA. Krāsa tika pieskaņota kādam no brunču audumā ieaustiem toņiem. Tērpu salikumos pārsvarā vērojami tumši (melni, tumši zili) ņieburi ar sīkām ielocēm ņiebura lejasdaļā.
JOSTAS. Jostu valkāšana bija izplatīta visā Ziemeļvidzemē. Svītrainās jostas vairāk lietoja vīrieši, bet sievietes ap saviem brunčiem sēja rakstainās un ziedainās jostas.
VILLAINES. Tās ir baltas, nerotātas. Vasarā liktas linu snātenes, aukstā laikā rūtainas seģenes, ziemā – veltās zaļās kučas.
MATAUKLAS. Jaunavu matauklas darināja no pirktas sarkanas vilnas trinīša auduma lentes, kuras galus valkātājas pašas izšuva ar krāsainiem dzīpariem blakus ģeometriskiem rakstiem liekot augu un ziedu motīvus. Matauklas ap galvu sēja visai dažādi – gan priekšā samestas mezglos jeb vainagā, gan iepītas bizēs un apvītas galvai, pakausī sasienot. Matauklas darināja 5-6m garas, lai, sasienot pušķī, to gali nokarātos pāri visai mugurai.
SIEVU TORŅA CEPURE. Precēto sievu torņa cepures Ziemeļvidzemē tika bagātīgi rotātas ar izšuvumiem. Tie, izkārtoti ne tikai uz priekšmalas mežģīnes, bet arī pa visu cepures laukumu, atspoguļoja no pilsētas kultūras aizgūto rokdarbu tehniku dažādību, kas latviešu sētās ieviesās no 19.gs. Rotājumam torņa cepures apsēja ar vienkrāsainām vai rakstainām zīda lentēm (lentē savirpinātiem lakatiem). Lenti apņēma ap galvu un priekšā virs pieres vai pakausī sasēja pušķi vai mezglu.
ZEĶES. Pie goda tērpa sievietes velk baltas pusgaras mežģīņadījuma zeķes. Raksti katrā novadā ir atšķirīgi un tikuši sacerēti aizvien no jauna.
APAVI. Godu reizēs tika vilktas melnas ādas kurpes ar zemu papēdi.
Materiālus apkopoja un sagatavoja Inga Geduševa.
Bauņi
Izmantotā literatūra un avoti:
- Latviešu tautas tērpi. – 1.sēj. Vidzeme. – Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 319 lpp.
- Maruta Grasmane. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. – Senā klēts, Otrais papildinātais izdevums, 2013. – 295 lpp
- „Katram savu tautastērpu“ – Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta vietne www.katramsavutautasterpu.lv
BAUŅI (Rietumvidzemes etnogrāfiskais novads)
KREKLI. Tie ir tādi paši kā Ziemeļvidzemē – tunikveida krekli ar virsū šūtiem uzplečiem un vaļēju dūrgalu. Kreklu pie apkakles sasprauž ar nelielu Vidzemes krekla saktu.
BRUNČI. Darināti no sarkanzaļi rūtaina vilnas auduma. Brunču apakšmala rotāta ar sarkanām vilnas auduma uzšuvēm, kuras apstrādātas ar dzeltenu diegu izšuvumu.
ŅIEBURS. Darināts no tāda paša auduma kā brunči. Rotāts ar stikla salmiņu un sarkandzeltenu diegu izšuvumu un aizdarāms ar divām diegu pogām.
GALVASSEGA. Meita galvā lika sarkanu, sapītu matauklu, kuras gali ir izšūti.
ZEĶES.APAVI. Kājās meita velk baltas mežģīņrakstā adītas zeķes un melnas kurpes uz neliela papēža.
