Piens un piena produkti ir aizdars maizei, putrai un, jaunākos laikos, arī kartupeļiem. Ikdienas uzturs bija putra, retāk . To vārīja bez piena. Parasts ikdienas aizdars bija biezpiens, ko pagatavoja saraudzēto pienu. Latviešu zemnieka siers bija ar sāli un garšvielām samīcīts, audumā vai siera presē nospiests un pažobeles vējā izkaltēts biezpiens.
Kad strādāja tālajos laukos vai pļavās, tad muciņā līdzi ņēma šķidru piena . Muciņu dažādos novados dēvēja īpašos vārdos, mums dīvainākie – druvnesis, leņģe. Putras pasmelšanai lietoja ar izliektu kātu. Maizi ņēma līdzi iesietu drānā, bet biezpienu, varbūt nedaudz sviesta, gabaliņu gaļas vai siļķi – ielika .
Zemnieki uzturā sviestu lietoja maz. Sviests bija produkts, ko varēja par pārdot tirgū. Pienu varēja arī . Virspusē nostājušos krējumu vajadzēja uzmanīgi ar karoti noņemt.
Pienu varēja nostādināt arī īpašā traukā ar caurumu apakšējā daļā. Kad krējums bija nostājies piena , tad no cauruma izņēma tapiņu un notecināja pienu no apakšas. Krējums palika traukā. Krējumu krāja apmēram nedēļu un tad kūla sviestu.
Nelielu krējuma daudzumu varēja sakult sviestā ar vai karoti bļodā. Lielāku krējuma porciju kūla īpašā traukā – – muciņā ar vertikāli bīdāmu spārnu. Liela ganāmpulka īpašnieces sviestu kūla . Iegūtos piena taukus izņem no paniņām, un ar ļoti aukstu ūdeni izmazgā. Mazai porcijai to izdarīja ar {karoti, bet kuļmucas sviests nokļuva zem sviesta preses.
Sasālīto sviestu rūpīgi salika , māla podos un glabāja . Pārdodot sviestu tirgū, to nevis svēra, bet ar sviesta mārciņu – īpaša kastīte, kurā iespieda sviestu.
