Ekspresizstāde “Mūžs savai pilsētai. Georgs Apinis” stāsta par savulaik slaveno vecpuišu biedrības dāvinājumu Valmieras pilsētai un Apiņa dzimtu, kā arī citiem viņa dzīves faktiem.
Valmieras centrā, viena no ielām, nosaukta Goda pilsoņa, medicīnas doktora un pilsētas galvas Johana Georga Apiņa (1859. – 1920.) vārdā. Valmieriešiem Apiņa uzvārds ir pazīstams, jo vairāku paaudžu atmiņā saglabājies viņa paveiktais: pēc J. G. Apiņa iniciatīvas ierīkoja pirmo publisko parku, atvēra meiteņu skolu un bērnudārzu. Pēc modernās slimnīcas uzcelšanas, medicīniskā aprūpe tika nodrošināta tā laika lielo Eiropas pilsētu līmenī. Zīmīgi, ka viens no J. G. Apiņa iecienītākajiem teicieniem skanējis šādi: „Lai nepiekūstam labu darīdami, un, ko esi atzinis par labu, to labāk dari šodien nekā rīt!”. Šogad aprit 100 gadi kopš J. G. Apiņa aiziešanas mūžībā, bet joprojām ikviens var izstaigāt Vecpuišu parku pilsētā. Pēc ugunsgrēka atjaunotajā paviljona ēkā darbojas restorāns “Vecpuisis” un koncertzāle Valmiera”.
Izstāde
GODA PILSONIS. Dr. med. Johans Georgs Apinis – Valmieras pilsētas galva (1906. – 1910.).
TĒVA MĀJAS. Burtnieku pagasta “Zvārtes”. Foto 1970.-to g. sāk.
SKOLAS GAITAS. Skats uz Bērzaines ģimnāziju – netālu no Cēsīm
UZ GALVENĀS IELAS. Skats uz Rīgas Nr.33. namu, ko 1889. g. Apinis nopirka no vietējā vācieša Berga. Pēc Apiņa nāves namu pārbūvēja un no 1926. līdz 1944. g. tajā izvietojās Pilsētas valde.
LAI KĻŪTU PAR MEDIĶI. Tērbatas universitāte, kur J. G. Apinis studēja medicīnu.
GĀDĀJOT PAR BĒGĻIEM. Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas Valmieras nodaļas darbinieku grupa ar G. Apini (1. rindā vidū), 1915. g.
AR SKATU NĀKOTNĒ. G. Apinis 1907. g.
VALMIERAS SIEVIEŠU ĢIMNĀZIJA. Ēka celta 1908. g.
LABDARIS. Valmieras pilsētas bērnu dārza grupa ap 1910. gadu ar Dr. med. Georgu Apini. Fotogrāfs J. Sarkangalvis, Valmierā.
GODA MIERTIESNESIS. G. Apinim piešķirtais apbalvojums viņa 25. gadu darba jubilejā. 1910. g.
DZIRNEZERA KRASTĀ. Jaunuzceltā Valmieras pilsētas slimnīca. 1914. gada oktobris. Tolaik tai bija divi stāvi. Trešo stāvu tā ieguva jau krietni vēlāk, pēc Otrā pasaules kara (1959.).
LAI PIEMINĒTU! Dr. med. J. G. Apiņa rokraksts, 1919. g.