Kad latvieši runā par savas zemes nacionālo identitāti, nekas nespēj to raksturot precīzāk par maizes klaipu. Maize, protams simbolizē cilvēka pārticību arī citviet pasaulē, taču latviešiem tā ir arī folkloras, tradīciju un kultūras simbols. Maizi rada cilvēks, rūpīgi un saskaņoti sadarbojoties ar dabu. Latviešu dabas sapratne izpaužas kā mūžsens rituāls, kas sākas ar augsnes apstrādi un sēklas sēšanu, turpinās caur labības pļaušanu un graudu malšanu un sasniedz jaunu dimensiju, kad mīkla uzraudzēta un krāsns iekurta. Telpu piepilda ceptās maizes neatkārtojamais aromāts, cilvēks un daba kļūst vienoti, latvietis jūtas gandarītāks. Par to, ka maizei cilvēku dzīvē bijusi svarīga loma, liecina tautasdziesmas un dažādas paražas, kas saistās ar maizes sagatavošanu, cepšanu un ēšanu. Lai saprastu latvieti, ir jāsaprot stāsts par viņa darbu un grūto ceļu no sēklas līdz smaržīgam maizes klaipam.