Pūrs

Plašā nozīmē par pūru apzīmē visu mantu, ko meita izejot pie vīra, ņem no tēva mājas līdz uz tautieša sētu. Blakus tiesiskai nozīmei līgavas pūra lielums dainās arī saistīts ar pašas meitas čaklumu un izveicību dzīves vadīšanā. Lielu daļu pūra vērtības sastāda mātes, māsu, tēva un brāļu devums. Par pūra lielumu un saturu vienojās jau līgavas pirkšanas laikos, kad tautietis samaksādams par līgavu, pirka arī viņas pūru par tā pilno vērtību. Ar to viņš kļuva atbildīgs par pūra uzturēšanu un apsaimniekošanu, bet sievai palika pūra īpašuma tiesības, ko tālāk mantoja viņas meitas. Meitas rokām darinātais pūrs nav sagādājams īsā laikā, un pūra pielocīšana prasa ilgus gadus. Meitas sāk darināt pūru jau no mazotnes, šim darbam izmantojot katru brīvo brīdi. Pūra darināšanā piedalās arī citas sievietes, bez tam daži priekšmeti iet no paaudzes uz paaudzi – no mātes meitai. Meita savu pūru liek pūra lādē, tīnē vai vienkocī. Dažreiz minēti trīs dažādi pūri: cimdiem un zeķēm viens, villainēm un krekliem katriem savs. Vienkāršākie pūri darināti no liepu krijām, bet dainas apdzied arī dzelžiem kaltus pūrus ar grezniem vākiem un rotājumiem.

Scroll to Top