Jānis Dūnis dzimis Valmieras apriņķa Ozolu pagasta Dūņos 1891. gada 22. jūlijā. Pēc tirdzniecības skolas beigšanas, 1912. gadā izdevās atvērt grāmatu veikalu un kopā ar brāli Kārli kļūt par foto ateljē īpašniekiem. Lai apgūtu nepieciešamās fotografēšanas prasmes, trīs gadus Jānis bija māceklis pie tolaik populārākā Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja. 1917. gadā brāļi uz izdevīgiem noteikumiem nopirka vietējā vācu tautības tipogrāfa Treija tipogrāfiju. 1919. gada vasarā, viņa uzraudzībā, iespieda pirmās Ziemeļlatvijas pastmarkas. Jāņa Dūņa grāmatu un rakstāmlietu tirgotava darbojās līdz 1940. gada jūlijam, kad spiestuvi un grāmatu veikalu nacionalizēja un īpašums pārgāja valsts lietošanā. 1941. gada 14. jūnija naktī arī Dūņiem nācās atstāt savas mājas. Pamatojums ģimenes galvas arestam, uzrādītais dokuments, kurā rakstīts, ka «Jānis Dūnis, apmēram 200 nosaukumu grāmatu izdevējs, ir sociāli bīstams». Viņš mira izsūtījumā soda nometnē 1944. gada 15. oktobrī. Dzimtenē pēc daudzu gadu prombūtnes (1957.) atgriezās dzīvesbiedre Emma (1900-1982) un dēli – Romāns (1925-2008) un Jānis (1927-2003).
Izstāde
