Izmantotā literatūra un avoti:

• Latviešu tautas tērpi. – 1.sēj. Vidzeme. – Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 319 lpp.
• Rasas Ozoliņas aušanas darbnīca „Rūja“ – fotogrāfijas no arhīva
• Guna Miķelsone – foto no personīgā arhīva

CĒSIS (Austrumvidzemes etnogrāfiskais novads)

SIEVIETES

KREKLI. Sastopami dažāda veida krekli:

• Līdzīgi Ziemeļvidzemes tunikveida krekliem ar virsū uzšūtiem uzplečiem un nelielu izšuvumu apkaklē balto darbu tehnikā;
• Līdzīgi Krustpils tunikveida krekliem ar iekšā iešūtiem uzplečiem, stāvu apkakli un izšuvumu ar vilnas dziju krāsaino darbu tehnikā.

BRUNČI. Tie austi ļoti dažādi – sīksvītraini zilā vai pelēcīgā pamatā. Izplatīti arī šķērssvītraini, rūtaini, pat sīkrakstaini brunči.
ŅIEBURS. JAKA. Raksturīgas jakas ar muduriem. Bieži tās rotā izšuvums. Ņieburus velk reti.
JOSTAS. Raksturīgas ir ziedainās un svītrainās jostas. Retāk darinātas rakstainas jostas.
VILLAINES. Austrumdaļā ir raskturīgas Krustpils tipa villaines, ziemeļdaļā un rietumdaļā – baltas villaines.
PRIEKŠAUTI. Pie goda tērpiem nereti liek izšūtu priekšautus.
GALVASSEGAS. Meitas galvā liek sarkana tūka auduma vainagus, kas rotāti ar stikla zīlītēm un stikla salmiņiem. Austrumdaļā, tāpat kā Rīgas novadā, valkā šaurus melnus vai tumši zilus sienamos samta vainadziņus.
Īpatnējas ir sievu cepures. Tās darinātas no smalka balta linu auduma ar platu vainagveida atlocītu malu. Cepures rotā grezns izšuvums krāsaino darbu tehnikā ar vertikāli izvietotām raksta josliņām.

Materiālus apkopoja un sagatavoja Inga Geduševa.