Izmantotā literatūra un avoti:

• Latviešu tautas tērpi. – 3.sēj. Zemgale. Augšzeme. Latgale. – Rīga: Jāņa sēta, 2003. – 366 lpp.
• Maruta Grasmane. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. – Senā klēts, Otrais papildinātais izdevums, 2013. – 295 lpp.
• Aija Jansone. Krustpils villaines. – Zinātne, 2012. – 263 lpp.

VARAKĻĀNI (DIENVIDLATGALE)

KREKLS. Tunikveida krekli ar virsū šūtiem šauriem uzplečiem. Retāk sastopami tunikveida krekli ar piešūtiem uzplečiem audu virzienā vai arī bez uzplečiem. Krekliem ir šauras stāvas vai atlaokāmas apkaklītes, kas nedaudz rotātas sarkana raksta izšuvumā. Piedurkņu dūrgalos vai aprocēs ir sarkans raksts ielocījuma tehnikā. Kreklus dažkārt rotā ar knipelētām mežģīnēm.
BRUNČI. Senāku laiku brunči ir diezgan kontrastaini, košās krāsās, rūtaini. 19.gadsimta otrajā pusē austi svītraini brunči.
ŅIEBURS. JAKA. Nevelk.
JOSTAS. Raksturīgas ir celos austas jostas – gan svītrainas, gan rakstainas. Sien arī rakstainas audenes.
VILLAINES. Tās ir līdzīgas Austrumlatvijas tipa villainēm. Raksta izšuvumā vairāk izmantota zaļā un zilā krāsa, mazāk sarkana. Vasarā sedz lina snāteni. Krāsaino villaini – lakatu, ko sauc par lielo skaru vai skustu, sedz aukstā laikā pāri izšūtai villainei vai snātenei.
PRIEKŠAUTI. Pie goda tērpa mēdz siet grezni izšūtu vai austu priekšautu.
GALVASSEGAS. Meitas liek sarkana tūka auduma vainagus, kas izšūti ar baltiem stikla salmiņiem vai dažādas krāsas stikla pērlītēm. Sievām raksturīgs galvasauts, kuram apakšā bieži sien grezni izšūtu pārpieri. Galvasautu gali ir rotāti grezniem sarkaniem izšuvumiem vai knipelētām mežģīnēm. Pāri pārpierim sien arī īpaši austus baltus lakatus ar iesaustām sarkanām svītrām.
ZEĶES. Pie goda tērpa sievietes velk baltas pusgaras mežģīņadījuma zeķes. Raksti katrā novadā ir atšķirīgi un tikuši sacerēti aizvien no jauna.
APAVI. Godu reizēs tika vilktas melnas ādas kurpes ar zemu papēdi.

Materiālus apkopoja un sagatavoja Inga Geduševa