Aukstajās un drēgnajās ziemas dienās labi sasildīs karstas tējas vai kafijas dzēriens, bet tā var būt arī neliela glāzīte melnā balzama. Vai zināt, cik sens ir savulaik Rīgā izgatavotais “brīnumdzēriens”? Stāstu par populārā ārstnieciskā dzērienaizgudrošanu, viltošanas mēģinājumiem un citiem vēstures faktiem papildinās vitrīnā izvietotās 19.- 20. gs. balzama krūkas no muzeja krājuma.1752. gadā,Rīgas kalēju amata …
Kur tu biji, bāleliņi,Raibi cimdi rociņā?Es dabūju raibus cimdus,Raibu cimdu adītāju. Latviešu rakstainie cimdi no seniem laikiem ir ne tikai praktiski lietojams apģērba gabals, bet arī dāvana, velte, zieds ar dziļi simbolisku jēgu. Cimds ir kā pasaules daļa, tas iepazīstina ar valkātāju, ir rokas ietērps aukstam laikam un ļauj lepoties dižos godos. Latviešu rakstainie cimdi …
20. gs. 20. gados eiropiešu mājās par ierastu lietu kļuva radio uztvērējs. Ziemassvētku laikā radio ne tikai atskaņoja svētku mūziku, bet pats uztvērējs kļuva par vērtīgu dāvanu. Šoreiz stāsts par Valmieras krājumā glabātiem VEF radio uztvērējiem un tautas modeli VEFAR 2MD/35. Ziemassvētku noskaņās. Radio un skaņuplašu atskaņotāji no Valmieras muzeja krājuma. PDF Izstāde
Svētku noskaņā sagaidīsim 102. Latvijas Republikas proklamēšanas atceres nedēļu. Pieminēsim novadniekus, kuri bijuši klāt vēsturiskajā neatkarības pasludināšanas brīdī Rīgā, pilsētas Otrajā teātrī 1918. gada 18. XI. Pieminēsim drosmīgos patriotus, kuri par jaunās valsts nodibināšanu valmieriešiem vēstīja toreizējā Vecpuišu parkā. Sanākušie pat nenojauta, ka pasludinātā Latvijas brīvība būs vēl jāizcīna smagās kaujās ar ienaidnieku! Tikai pēc …
Godinot Latviju: 1918. un 1920. gada 18. novembra proklamēšanas svinības Valmierā Read More »
Kopš 1966. gada Valmieras muzejā glabājas riņķīšu bruņu krekls, kas pie mums nonācis no Kocēnu ciema “Cīrulīšiem”. Tā izcelsme,iespējams, meklējama Kurzemes jūrmalā pie Pāvilostas. Precīzu atraduma vietu un krekla izcelsmi nav iespējams noteikt. Latvijas teritorijā bruņojumā šādus kreklus pēc 16. gs. vairs neizmantoja. Teicamā saglabātības pakāpe liek apšaubīt tā senumu. Atsevišķi pētnieki un kreklu rekonstruktori …
Izstādē “Mežģīnes” izvietota neliela daļa mežģīnes un mežģīnēm rotāti priekšmeti – spilvendrānas, priekšauti, krekli, apakškrekli, apakšbikses, blūzes, kleitas. Lielākā daļa roku darinājumi tamborēti 19.gs.beigās – 20.gs.sākumā, kad mežģīnes nāca modē. Tad arī rokdarbu attīstībā iezīmējās plaša tamborēšanas tehnikas izmantošana gan telpu tekstiliju, gan apģērbu rotāšanā. Populāra kļuva dvieļu galu rotāšana ar tamborētām mežģīnēm, arī mežģīņotu …
Valmieras muzeja krājumā ir kolekcija “iesaiņojamais materiāls”, kurā ir nedaudz vairāk par simts krājuma vienībām. Tajā ietilpst dažādas papīra, kartona, koka, ādas un metāla skārda kārbas, kastes un kastītes, grozi, apdrukāta papīra ruļļi, dažādu materiālu maisi un maisiņi. Dažreiz iesaiņojumā ir saglabāts arī kārbas saturs, piemēram cigarešu paciņas ar cigaretēm. Konfekšu kārbas muzeja krājumā gan …
Taras un iesaiņojamā materiāls Valmieras muzeja krājumā Read More »
Teātra spēlēšanas gars vienmēr virmojis Valmieras novadā, to apliecina gan 1818. gadā Dikļos izspēlētā pirmā izrāde latviešu valodā- Šillera “Laupītāji”, gan Valmierā un apkārtnē dzīvojošais teātra spēlētāju un teātra skatītāju prieks un aizrautība mūsdienās. Kopš 1885. gada, kad Valmierā pie Latviešu biedrības izveidoja teātri, un īpaši no 1923.gada, kad tas turpināja darbību kāprofesionāls teātris, to …
Ekspresizstāde ”Aicinājums uz deju” apskatei piedāvājam Valmieras muzeja krājumā esošās afišas par bazāriem, teātra izrādēm un citiem pasākumiem, kas parasti noslēdzās ar dejām, kā arī priekšmetus, kas raksturo zaļumballes gaisotni. Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma kopš 19. gs. otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika sarīkojumi brīvā dabā. Vasaras …
Ekspresizstāde “Mūžs savai pilsētai. Georgs Apinis” stāsta par savulaik slaveno vecpuišu biedrības dāvinājumu Valmieras pilsētai un Apiņa dzimtu, kā arī citiem viņa dzīves faktiem. Valmieras centrā, viena no ielām, nosaukta Goda pilsoņa, medicīnas doktora un pilsētas galvas Johana Georga Apiņa (1859. – 1920.) vārdā. Valmieriešiem Apiņa uzvārds ir pazīstams, jo vairāku paaudžu atmiņā saglabājies viņa paveiktais: pēc J. G. Apiņa iniciatīvas …
