Darbība vakarēt, sena latviešu tautas paraža – pavadīt vakaru kopā, pulkā, strādājot rokdarbus, tērzējot, dziedot. (Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca.) Muzeja krājumā ir daudz darbarīku, ko cilvēki agrāk un arī mūsdienās izmanto darbu darīšanai tumšajos rudens un ziemas vakaros. Lielajā saimes istabā kopā sanāca ne vien mājas iedzīvotāji, bet arī kaimiņi. Vakari pagāja, ne vien kopā darot …
Vajag apģērbties siltāk Ir pienācis rudens. No rītiem, dodoties savās ikdienas gaitās, uzvelkam siltāku vējjaku vai mēteli. Savos skapjos pārcilājam arī siltās adītās jaciņas, vestes un džemperus. Vasaras kleitas un kurpes jau noliktas skapja tālākajā stūrī. Rudenī velkam kleitas, kostīmus, bikses un uzvalkus no biezākiem audumiem.Uzsniegot sniegam, no skapja celsim laukā arī savas kažokādas jaciņas …
Skolas un skolēni Valmierā un Valmieras novadā 17.-20. gs. pirmajā pusē. Ārpus pilsētas Skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā. 1632. gadā Valmierā atvēra zemnieku jeb nevācu skolu latviešiem. Ziemeļu kara laikā (1707.) nams nodega Baznīca maksāja skolotājam Jānim Velleram algu 30 dālderus gadā. Drīz vien nevācu skolu pārcēla ārpus pilsētas uz Brēžu riju. Vēlāk, šajā …
Maizes pirmsākumi meklējami apmēram pirms 15 tūkstošiem gadu, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Iemācoties iegūt uguni, šķidro graudu putru jau varēja uzcept, bet vēlāk no biezākas putras pagatavot arī pirmos plācenīšus. Pagāja vairāki gadu tūkstoši, un tikai tad cilvēki iemācījās izcept maizi no raudzētas mīklas. Apmēram pirms …
Pārsteidzoša sudraba īpašība ir saistīta ar augstu antibakteriālo spēju, kurai piemīt pretmikrobu iedarbība. Mūsdienās sudrabs lieliski tiek galā ar milzīgu mikrobu un baktēriju skaitu. Sudrabs ir dabiska antibiotika. Tāpēc sudrabu izmanto galda piederumu gatavošanā. Galda sudrabs – tā kopš 18.gadsimta beigām apzīmē galda piederumus – dažāda lieluma un funkcijas karotes, nažus, dakšiņas, kausus, arī paplātes, …
Atmiņai no Dziesmu svētkiem Valmieras muzeja 60. jubilejas gada svinēšanu turpinot, ieskatīsimies faleristikas kolekcijā. Faleristika – vēstures palīgnozare, kas pēta ordeņus, medaļas, goda zīmju un žetonu vēsturi. Jēdziens “Faleristika” ir cēlies no grieķu vārda phalara, kas apzīmēja metāla rotājumus karavīriem uz bruņucepurēm un krūtīm arī kara zirgiem uz pieres un krūtīm. Latviski runājot, nozīmītes vai …
Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš viduslaikiem. 1584. gadā Baltazars Rusovs savā Livonijas hronikā rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Uz Jāņiem posās un gatavojās jau laikus.Tika ravēti dārzi, velētas drēbes, postas istabas un klētis, slaucīti pagalmi un ceļi, gatavota …
2016.gadā izsoļu namā “Bonhams” Londonā par 75 700 EUR pārdota grupas “Queen” solista Fredija Merkurija personīgā klade ar 19 dziesmu vārdu uzmetumiem. Dziesmu un albuma pantu klades ir viena no mazajām muzeja priekšmetu kolekcijām – tajā ir tikai nepilns pussimts krājuma vienību. Sešdesmit gadu laikā esam savākuši daudz vēstures liecību, tostarp arī ar roku rakstītas …
Tekstiliju krājums Valmieras muzeja tekstiliju krājumā glabājas apģērbs, gultas drēbes un telpu iekārtas audumi, kas darināti un lietoti mājas telpu rotāšanai. Visvairāk ir telpu rotājošās tekstilijas – dažādās tehnikās darināti galdauti, sedziņas, pārklāji, aizkari, dvieļi, sienas dekori, grīdas celiņi, virtuves plauktu maliņas, dekoratīvi izšūti maisiņi dažādiem sīkumiem. Šī krājuma daļa prasa īpašu aprūpi, glabāšana bieži …
Pulkstenis, kas ir tik racionāls ikdienas priekšmets, palīdzēdams mums noteikt diennakts laiku, ietver arī ko netveramu un neizskaidrojamu – laika skaitīšanu. Laiks dažādos veidos gan ar saules, smilšu un ūdens palīdzību skaitīts jau senajās civilizācijās, bet pulkstenis ar mehānismu Eiropā parādījās vien 13.gadsimtā. Mehānismi bija lieli, domāti rātes namu vai baznīcu pulksteņiem. No 15.gadsimta pulksteņi …
