2016.gadā izsoļu namā “Bonhams” Londonā par 75 700 EUR pārdota grupas “Queen” solista Fredija Merkurija personīgā klade ar 19 dziesmu vārdu uzmetumiem.
Dziesmu un albuma pantu klades ir viena no mazajām muzeja priekšmetu kolekcijām – tajā ir tikai nepilns pussimts krājuma vienību. Sešdesmit gadu laikā esam savākuši daudz vēstures liecību, tostarp arī ar roku rakstītas dažādas klades, burtnīcas, piezīmju grāmatiņas, kas atrodamas gandrīz katrā mājā. Pagājušajā un aizpagājušajā gadsimtā dziesmu klades bija neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, jo tajās tika pierakstīti ne tikai dziesmu vārdi, bet arī dažādi tā laika fakti un notikumi.
Muzeja krājumā esošais materiāls ir daudzveidīgs, tā veidotāji pārstāv dažādus laika posmus, abus dzimumus, dažādus politiskos uzskatus, vecumu, nodarbošanos u.c. Šie materiāli ir interesanti, jo ļoti personiski parāda klades vai burtnīcas īpašnieku emocionālo pasauli, pauž viņu ilgas, vēlmes un uzskatus. Taču šis materiāls no pētnieka prasa nopietnu iedziļināšanos, veltot laiku satura studijām. Tā, piemēram, Augusta Čokes klade “Poesija”, kas aizpildīta 1904.gadā, ir tipisks romantisku un pacilājošu dzejoļu, dziesmu un albuma pantu krājums, ko aizpildījis īpašnieks, viņa draugi, skolotāji un paziņas. Tajā ir daudz populāru ziņģu tekstu, krievu romances, dzejoļi latviešu, krievu, vācu un igauņu valodās, kā arī daži zīmējumi un daudz romantisku novelkamo bildīšu. Muzeja arhīvs rāda, ka Augusts Čoke ir bijis komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs, kopš 1907.gada. Kas notika ar viņu laikā no 1904. līdz 1907.gadam? Kas romantisko jaunekli padarīja par aktīvu revolucionāru? Patiesībā mēs zinām atbildi, tā bija 1905.gada revolūcija un tai sekojošā soda ekspedīcijas asiņainā izrēķināšanās ar revolūcijas dalībniekiem. Skaistās dziesmu un albumpantu klades īpašnieka tā laika emocijas varam tikai mēģināt iztēloties.
Visbiežāk kladēs un burtnīcās tika vākti dzejoļi, kas vēlāk noderēja atbilstoša novēlējuma rakstīšanai saistībā ar kādu svarīgu notikumu. Reizēm pierakstīti arī tā īpašnieka pašsacerēti dzejoļi. Populāra ir bijusi to dzejoļu pārrakstīšana savā piezīmju grāmatiņā vai albumā, kas dziļāk aizkustinājuši kādu lasītājas vai lasītāja dvēseles stīgu. Aizņemtākie dzejoļus vienkārši izgrieza un ielīmēja savā burtnīcā.
Muzeja krājumā ir arī dažas “atmiņu klades” ar albuma pantiem vien. Tāds ir valmierietes Ilgas Ozolas albums sarkanos dermatīna vākos ar zeltītu ziedu pušķi uz vāka. Tajā ir daudziem zināmu Valmieras skolotāju (E.Gruzna, K.Barīss, A.Sietiņsons, B.Ūdris) un skolas biedru ierakstīti novēlējumi laikā no 1938. līdz 1942.gadam. Citā līdzīgā, ar zaļu dermatīnu apvilktos kartona vākos, iesieta grāmatiņa bērnībā piederējusi pianistei Jautrītei Putniņai. Tā bijusi 1938.gadā mammas Elzas dāvana ar viņas pašas apgleznotu vāku. Saturā bērnu un Valmieras II pamatskolas skolotāju novēlējumi, dzeja, zīmējumi, arī zīmēšanas skolotāja Dāvida Draules zīmējums ar parakstu.
Visbiežāk klades vai burtnīcas ir jaukta tipa – tajās viss ir vienkopus: albuma panti, dzeja, dzejnieku rakstītu dziesmu teksti, tautas dziesmas un ziņģes. Ļoti reti sastopami dziesmu un ziņģu melodiju nošu pieraksti. Melodiju vajadzēja noturēt pēc atmiņas. Muzeja krājumā ir klades, kas rakstītas, dienējot cariskās Krievijas armijā 19.gadsimta beigās un Latvijas Republikas armijā 20.gadsimta 20.–30.gados. Dziesmas un dzejas rakstītas, studējot Rīgā universitātē un izsūtījumā Sibīrijā, mācoties pamatskolā un strādājot fabrikā. Tās reizēm pat rakstītas vienā kladē ar ēdienu receptēm.
Sistemātiski šādu materiālu vāc Latvijas Folkloras krātuve un publicē digitālajā arhīvā Garamantas.lv, kur ir izdalīti pat vairāki krājuma veidi: f — ziņģes, revolucionārās dziesmas, parodijas, folklorizējušās zināmu autoru dziesmas; g — bērnu dziesmas un skaitāmie panti; h — albuma panti, vēlējumi. Tā ir vērtība, kas cienīga glabāties līdzās tautas dziesmām.
Informāciju sagatavoja:
Indra Vīlistere,
Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāja
