Pulkstenis, kas ir tik racionāls ikdienas priekšmets, palīdzēdams mums noteikt diennakts laiku, ietver arī ko netveramu un neizskaidrojamu – laika skaitīšanu. Laiks dažādos veidos gan ar saules, smilšu un ūdens palīdzību skaitīts jau senajās civilizācijās, bet pulkstenis ar mehānismu Eiropā parādījās vien 13.gadsimtā. Mehānismi bija lieli, domāti rātes namu vai baznīcu pulksteņiem. No 15.gadsimta pulksteņi sāka iegūt mazākas formas un vairāk līdzinās tiem, ko lietojam arī mūsdienās.
Valmieras muzeja krājumā glabājas teju 90 dažāda tipa, laika un vērtības pulksteņi. Visvairāk pārstāvēti sienas un manteļa jeb kamīna pulksteņi.
Ar īpašu noslēpumu jau no bērnības šķituši pulksteņi ar dzeguzi. Valmieras muzeja krājumā tādi atrodami divi. Atceros bērnībā tos saucu par bing – bong – ku – kū pulksteņiem, bet, kā izrādās, tie ir sienas pulksteņi ar dzeguzi un pendeli. Burvība nedaudz zūd. Krājumā esošie pulksteņi pārstāv Švarcvaldes jeb Melnā meža pulksteņus, kuri plaši pazīstami jau kopš 18.gadsimta. Muzejā esošie laikrāži ir 19.gadsimta otrajā pusē veidoti un nav vecāki par 1860.gadu. Šcarcvaldes pulksteņi ir īpaši ar to, ka viss pulkstenis ir veidots no koka, izņemot pašu mehānismu. Lai gan, dažkārt kāda mehānisma detaļa arī ir koka.
2017. gadā pasaule tika iepazīstināta ar krāšņu Volta Disneja radītu ekranizāciju 1991. gadā slavenajai multiplikācijas filmai “Skaistule un Briesmonis”, balstītu 18.gadsimta radītā franču novelē. Viens no galvenajiem tēliem ir noburtais pils sulainis, kurš ieņēmis pulksteņa apveidu. Arī Valmieras muzeja krājumā glabājas šī senā franču tipa pulksteņa pēctecis. Pagaidām nav izdevies to precīzi datēt, tomēr viss norāda uz 19.gadsimtu, kad šiem franču tipa pulksteņiem korpusam sāka izmantot koku, nevis marmoru. Korpusu izrotāja ar bronzas plāksnēm, atsevišķas korpusa daļas noklājot ar zelta krāsu. Izmantojot lētāku izejmateriālu, ļaujot pulksteni savas mājas interjerā iekļaut ne tikai muižās dzīvojošajiem.
Rokas pulksteņi līdz pat 20.gadsimta sākumam bija sieviešu pulksteņi, kamēr vīrieši jau no 16.gadsimta nesāja kabatas pulksteņus. Muzeja krājumā ir vairāki kabatas pulksteņi. Šoreiz iespēja iepazīties ar 1834.gadā ražoto “Perrel un Fils BRENETS” kabatas pulksteni jeb medaļveida plaukstas pulksteni, kas ir viens no greznākajiem pulksteņiem, kas atrodas muzeja krājumā. Pirmie vīrieši, kuri sāka nēsāt rokas pulksteņus, bija militārās personas jau 19.gadsimta beigās, saprotot, ka tie ir ērtāk nēsājami. Pirmā pasaules karā vīriešu rokas pulksteņu bizness ļoti strauji attīstījās, jo bija nepieciešama precīza saziņa – laika saskaņošanai artilēristiem.
Informāciju sagatavoja:
Liene Rokpelne,
Valmieras muzeja vadošā pētniece
