Teodors Emīls Ūders dzimis Valmieras apriņķī, Valmieras pagasta “Pīlātos”, skolotāju ģimenē 1868. gada 3. maijā, miris 1915. gada 20. augustā un apbedīts Valmieras Centra kapos. Liela mūsdienu sabiedrības daļa samērā maz zina par šo savdabīgo mākslinieku, kas savā dzīves laikā laikabiedru pretrunīgi vērtēts, atzinību ieguva tikai pēc nāves.
Teodors Ūders pieder pie Latvijas mākslas klasiķiem, ir viens no savrupākajiem latviešu māksliniekiem, kura devums ir nozīmīgs, izvērtējot ne vien Latvijas mākslas krājumu, bet arī skatot viņa rosinājumu jaunajiem un talantīgajiem novadniekiem iet mākslinieka ceļu. Nacionālā reālisma un simbolisma grafiķis, kas vēlāk pievērsies arī eļļas glezniecībai. Viņš bija talantīgs pedagogs, interesanta personība, jaunu māksliniecisko izpausmes formu meklētājs un filozofs.
Zīmējumu un gleznu krājums, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir salīdzinoši mazs. Mākslinieka darbi glabājas LNMM, Valmieras, Tukuma, Saldus muzeju krājumos, kā arī dažās privātkolekcijās. Mākslinieka daiļrades mantojumā ir 100 zīmējumi un 19 gleznas. Nozīmīgākie darbi darināti mūža pēdējos desmit gados Valmierā. Tajos neoromantisma impulsi saplūst ar simbolismu un reālismu vienotā koncepcijā, kuru pats mākslinieks nosaucis par „Reālo simbolismu”. Ogles zīmējumos tas atklājas raupjā, monumentalizētā cilvēka un dabas tēlā ar dramatiski sakāpinātām izjūtām. Reālistiskos un alegoriskos tēlos atspoguļoti 1905. -1907. gada revolucionārie notikumi, jo T. Ūders juta līdz tautas cīņai pret tās apspiedējiem un dziļi pārdzīvoja revolūcijas neveiksmi. Pēc savas dabas Ūders bija straujš, nelokāmas enerģijas pārpilns cilvēks, kas mīlēja cīnīties ar grūtībām, meklēt jaunus ceļus savā daiļradē. Garīgi mākslinieks jutās visai vientuļš. Valmieras sabiedrība nespēja novērtēt Ūdera talantu, nespēja saprast viņa domas un centienus. T. Ūders bieži saukts par mūsu tautas spēka un likteņa paudēju, vienlaikus dēvēts par lielu, apdāvinātu īpatni – par vienu no noslēpumainākajiem latviešu māksliniekiem, kurš it kā vienmēr palicis mazliet ēnā.
LKKF finansiāli sniedza atbalstu, dodot iespēju atjaunot visus muzeja krājumā esošo zīmējumu un gleznu ierāmējumus, ko prasmīgi veica valmieriete Ilze Opmane.