Lai namamāte tiktu galā ne vien ar vienkāršu ēdienu gatavošanu, bet arī droši varētu ķerties klāt pie izsmalcinātu ēdienu radīšanas, viņai vajag PAVĀRGRĀMATU. Latviešu valodā pavārgrāmatas iespiež, kopš 18.gs.beigām. Labu pavārgrāmatu sastādīšana, izdošana un iespiešana jau trešo simtgadi ir daudzu pavāru, tipogrāfu un grāmatizdevēju veiksmīgs projekts.
Valmieras tipogrāfs un izdevējs Jānis Dūnis 1928.gadā izdevis Melānijas Mellin sastādīto “Lauksaimnieču Pavāru grāmatu ar pamācību par dažādu godību sarīkošanu, pēc lauku vajadzībām un apstākļiem”. Lai arī kā izdevējs minēts Kārlis Dūnis, tomēr šajā gadījumā izdevējs bijis Jānis, jo kā pirmā izdošanas vieta minēta Valmiera. Kārlis darbojās Cēsīs. Viņa izdevumiem kā izdošanas vietu vispirms minēja Cēsis. Grāmatas nosaukumā precīzi norādīts, kam grāmata paredzēta. Atbilstoši lauksaimnieču iespējām izvēlēti viegli pieejami produkti ēdienu gatavošanai. Pilsētā jāpērk vien dažas garšvielas, šokolāde, kafija… Arī ēdienu gatavošana vienkārša. Lai pagatavotu šos ēdienus, nebija jāiet īpašās skolās vai kursos.
Tas ir sestais (!) papildinātais un ilustrētais izdevums. Pirmie četri šīs pavārgrāmatas izdevumi ir autorizdevumi Smiltenē. Par savām pavārgrāmatām Mellin kundze saņēmusi vairākas balvas lauksaimniecības biedrību izstādēs: Cēsu – Āraišu (1904), Valmieras (1913), Tirzas-Velēnas (1913) un Rūjienas (1914). Piektais un sestais izdevums ir Jāņa Dūņa – Valmierā. Pavārgrāmatā ir šādas nodaļas: uzkožamie, piena zupas un biezputras, gaļas zupas, zivju zupas, cepeši un dažādi gaļas cepumi (vērša, teļa, cūkas, jēra, meža zvēru, putnu, zivju), pudiņi, desas, galerti un zilces, pastētes, dažādas mērces (siltas, aukstas, saldas), štovētas saknes, salāti, saldie ēdieni (silti, auksti, želē, krēmi, ķīseļi, saldie pudiņi), dažādas pankūkas, dažādas mīklas un maizes cepšanas (kūkas lielās, mazās), ēdienu piedevas, augļu ietaisīšana, dažādi dzērieni, sieri, par godību sarīkošanu, ēdienu karte.
Pavārgrāmata piederējusi Zinaīdai Siliņai no Jaunlatgales apriņķa Tilžas pagasta Ķīvu salas (tagad Balvu novadā). Muzejs pateicas viņas mazmeitai par dāvinājumu. Tagad mēs droši zinām, ka Valmierā izdotās grāmatas tirgotas un pirktas ne tikai Valmierā un tuvajā apkārtnē.
Interesanta lasāmviela tiem, kuri prot lasīt “vecajā drukā”. Noderīga tiem, kuri to vēl tikai mācās. Dažas šobrīd noderīgas receptes tiem, kuri mājās gatavo saldējumu. Šīs receptes var izmantot, gatavojot saldējumu mūsdienu saldējuma ierīcē.
Zemeņu saldējums. Ņem 1 stopu zemenes, sakapā kādā traukā, pielej 3 glāzes ūdens, pieliek sulu no 2 citroniem, pieber 1 ½ mārciņas cukura un liek ievilkties 1 stundu. Tad to salej drēbes kulē un ļauj bez spiešanas notecēt. Pielej vienu glāzi vīna un lej saldējumu bundžā. Tālāk rīkojas pēc saldējumu pamācības. Augļu saldējumiem vajadzīgs liels aukstums, to panāk mašīnā uz ledus vairāk sāls kaisot.
Vaniļas saldējums. Sašūmē 10 olu dzeltenumus ar ¾ mārciņām cukura, atšķaida ar ½ glāzi auksta piena, lej klāt pie 1 stopa vāroša krējuma ar 1 standziņu vaniļas (var arī ņemt uz pusēm krējumu un pienu), pastāvīgi maisot, un vāra, kamēr sabiezē, apmēram 5 min. tad noceļ no uguns un maisa, kamēr atdziest; pēc tam sapilda saldējumu aparātā un tālāk rīkojas pēc pamācības par saldējumiem.
1 mārciņa = 0,453kg 1 stops = 1,275 litri
Sašūmēt – saputot Štovēt – sautēt
