Ekspresizstādes

Mērinstrumenti ir nepieciešami ikvienam. Valmieras muzejs glabā gan nelielus aptiekas svariņus un atsvarus, gan tirgus, gan arī lielos noliktavu svarus. Apskatei piedāvājam 19.-20. gs. mijā ražotus aptiekas svariņus. Izstāde

Lai gan mūsu muzeja krājumā to nav ļoti daudz, tomēr varēsiet aplūkot dažus interesantākos un krāšņākos. Izstādē aplūkojams arī lietussargu turētājs, kurš savulaik piederējis mūsu slavenajai novadniecei, spāņu deju izpildītājai Martai Alberingai.Lietussargs ir sens cilvēces izgudrojums. Izstādē varēsiet uzzināt plašāku vēsturisko materiālu par lietussargu vēsturi – kur tieši meklējami lietussarga pirmsākumi, cik svēris smagākais no

Izstāde sniegs nelielu ieskatu par arheoloģiskajos izrakumos atrastajām senlietām- pogām un pogu rotājumiem Latvijas teritorijā, tai skaitā Valmierā.Par to, kāds senāk bija apģērbs, arī pogas, varam uzzināt no rakstiskām liecībām, seniem nostāstiem un arheoloģiskajiem atradumiem. Gadsimtiem senu apģērbu, tai skaitā pogu vēsture joprojām līdz galam nav izpētīta, jo rakstiskās liecības ir tikai no 13. gadsimta,

Mazbānītis Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līnijā – nozīmīgs transporta vēstures stāstnieks, kas atradis vietuarī Valmieras muzeja krājumā. Katrskolekcijas priekšmets stāsta savu stāstu vai vismaz sniedz ieskatu mazvilciena jeb mazbānīša līnijas mūžā.Līdzās fotogrāfijām, kas veido lielāko kolekcijas daļu, iespieddarbiem un citiem priekšmetiem, jaunākais irmazbānīšaizbūves dalībnieka piemiņas nozīmīte, kuruizgatavojapar godu Ainažu–Valmieras–Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līnijas atklāšanai 1912. gada 12.

Jānis Dūnis dzimis Valmieras apriņķa Ozolu pagasta Dūņos 1891. gada 22. jūlijā. Pēc tirdzniecības skolas beigšanas, 1912. gadā izdevās atvērt grāmatu veikalu un kopā ar brāli Kārli kļūt par foto ateljē īpašniekiem. Lai apgūtu nepieciešamās fotografēšanas prasmes, trīs gadus Jānis bija māceklis pie tolaik populārākā Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja. 1917. gadā brāļi uz izdevīgiem noteikumiem

“Lai labi garšo!”. Tā savulaik pircējiem vienmēr novēlējis iecienītais Valmieras saldumu tirgotājs Oskars Bērziņš.“Oskara Bērziņa konfekšu rūpniecības” īpašnieks Oskars Viļums Bērziņš dzimis 1899. gadā, uz Valmieru no Rencēniem pārcēlies 20. gadsimta 20 gados. 1929. gadā, noīrējot telpas Rīgas ielā 1, atvēra savu konfekšu veikalu. Turpat aiz veikala telpām ierīkoja nelielu ražotni, kurā uz vietas gatavoja

Atbilde uz jautājumu “kas ir smieklīgs?” laika gaitā mainās.  Turklāt atbilde, visticamāk, būs arī ļoti subjektīva – katra cilvēka humora izjūta veidojas noteiktos sociālajos, kultūras, vēsturiskajos, un politiskajos apstākļos.Pārlapojot senākas avīzes un žurnālus, iespējams ieraudzīt, par ko cilvēkiem agrāk paticis jokot, kas viņiem šķitis smieklīgs. Tur sastopamas gan tēmas, kas šobrīd liekas zaudējušas savu aktualitāti,

Senā pagātnē cilvēki domāja, ka Zeme ir Visuma centrs un visi debess ķermeņi griežas ap to. Kosmosa izpētes pirmsākumi attiecināmi jau uz Seno Babiloniju un Ēģipti, kad cilvēkus tik ļoti valdzināja zvaigžņotā debess. Šodien daudzas pasaules valstis strādā Kosmosa izpētes un apgūšanas jomā. Arī Latvijas zinātnieki pielikuši savas prasmīgās rokas gan pie kosmosa raķešu un

Aukstajās un drēgnajās ziemas dienās labi sasildīs karstas tējas vai kafijas dzēriens, bet tā var būt arī neliela glāzīte  melnā balzama. Vai zināt, cik sens ir savulaik Rīgā izgatavotais “brīnumdzēriens”?  Stāstu par populārā ārstnieciskā dzērienaizgudrošanu, viltošanas mēģinājumiem un citiem vēstures faktiem papildinās vitrīnā izvietotās  19.- 20. gs. balzama krūkas no muzeja krājuma.1752. gadā,Rīgas kalēju amata

Kur tu biji, bāleliņi,Raibi cimdi rociņā?Es dabūju raibus cimdus,Raibu cimdu adītāju. Latviešu rakstainie cimdi no seniem laikiem ir ne tikai praktiski lietojams apģērba gabals, bet arī dāvana, velte, zieds ar dziļi simbolisku jēgu. Cimds ir kā pasaules daļa, tas iepazīstina ar valkātāju, ir rokas ietērps aukstam laikam un ļauj lepoties dižos godos. Latviešu rakstainie cimdi

20. gs. 20. gados eiropiešu mājās par ierastu lietu kļuva radio uztvērējs. Ziemassvētku laikā radio ne tikai atskaņoja svētku mūziku, bet pats uztvērējs kļuva par vērtīgu dāvanu. Šoreiz stāsts par Valmieras krājumā glabātiem VEF radio uztvērējiem un tautas modeli VEFAR 2MD/35. Ziemassvētku noskaņās. Radio un skaņuplašu atskaņotāji no Valmieras muzeja krājuma. PDF Izstāde

Svētku noskaņā sagaidīsim 102. Latvijas Republikas proklamēšanas atceres nedēļu. Pieminēsim novadniekus, kuri bijuši klāt vēsturiskajā neatkarības pasludināšanas brīdī Rīgā, pilsētas Otrajā teātrī 1918. gada 18. XI. Pieminēsim drosmīgos patriotus, kuri par jaunās valsts nodibināšanu valmieriešiem vēstīja toreizējā Vecpuišu parkā. Sanākušie pat nenojauta, ka pasludinātā Latvijas brīvība būs vēl jāizcīna smagās kaujās ar ienaidnieku! Tikai pēc

Kopš 1966. gada Valmieras muzejā glabājas riņķīšu bruņu krekls, kas pie mums nonācis no Kocēnu ciema “Cīrulīšiem”. Tā izcelsme,iespējams, meklējama Kurzemes jūrmalā pie Pāvilostas. Precīzu atraduma vietu un krekla izcelsmi nav iespējams noteikt. Latvijas teritorijā bruņojumā šādus kreklus pēc 16. gs. vairs neizmantoja. Teicamā saglabātības pakāpe liek apšaubīt tā senumu. Atsevišķi pētnieki un kreklu rekonstruktori

Izstādē “Mežģīnes” izvietota neliela daļa mežģīnes un mežģīnēm rotāti priekšmeti – spilvendrānas, priekšauti, krekli, apakškrekli, apakšbikses, blūzes, kleitas. Lielākā daļa roku darinājumi tamborēti 19.gs.beigās – 20.gs.sākumā, kad mežģīnes nāca modē. Tad arī rokdarbu attīstībā iezīmējās plaša tamborēšanas tehnikas izmantošana gan telpu tekstiliju, gan apģērbu rotāšanā. Populāra kļuva dvieļu galu rotāšana ar tamborētām mežģīnēm, arī mežģīņotu

Valmieras muzeja krājumā ir kolekcija “iesaiņojamais materiāls”, kurā ir nedaudz vairāk par simts krājuma vienībām. Tajā ietilpst dažādas papīra, kartona, koka, ādas un metāla skārda kārbas, kastes un kastītes, grozi, apdrukāta papīra ruļļi, dažādu materiālu maisi un maisiņi. Dažreiz iesaiņojumā ir saglabāts arī kārbas saturs, piemēram cigarešu paciņas ar cigaretēm. Konfekšu kārbas muzeja krājumā gan

Teātra spēlēšanas gars vienmēr virmojis Valmieras novadā, to apliecina gan 1818. gadā Dikļos izspēlētā pirmā izrāde latviešu valodā- Šillera “Laupītāji”, gan Valmierā un apkārtnē dzīvojošais teātra spēlētāju un teātra skatītāju prieks un aizrautība mūsdienās. Kopš 1885. gada, kad Valmierā pie Latviešu biedrības izveidoja teātri, un īpaši no 1923.gada, kad tas turpināja darbību kāprofesionāls teātris, to

Ekspresizstāde ”Aicinājums uz deju” apskatei piedāvājam Valmieras muzeja krājumā esošās afišas par bazāriem, teātra izrādēm un citiem pasākumiem, kas parasti noslēdzās ar dejām, kā arī priekšmetus, kas raksturo zaļumballes gaisotni. Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma kopš 19. gs. otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika sarīkojumi brīvā dabā. Vasaras

Ekspresizstāde “Mūžs savai pilsētai. Georgs Apinis” stāsta par savulaik slaveno vecpuišu biedrības dāvinājumu Valmieras pilsētai un Apiņa dzimtu, kā arī citiem viņa dzīves faktiem. Valmieras centrā, viena no ielām, nosaukta Goda pilsoņa, medicīnas doktora un pilsētas galvas Johana Georga Apiņa (1859. – 1920.) vārdā. Valmieriešiem Apiņa uzvārds ir pazīstams, jo vairāku paaudžu atmiņā saglabājies viņa paveiktais: pēc J. G. Apiņa iniciatīvas

Ekspresizstāde “Deportācijas pieminot” sniedz nelielu ieskatu Valmieras muzeja krājumā esošajās fotogrāfijās, kurās atklājas cilvēku dzīve izsūtījumā.1949. gada 25. marts izmainīja dzīvi ne tikai 42 125 no Latvijas izsūtītajiem iedzīvotājiem, bet arī viņu ģimenēm, draugiem un līdzcilvēkiem. Šaurībā un nehigiēniskos apstākļos – lopu vagonos – izsūtītie mēroja tūkstošiem kilometru, galvenokārt uz Omskas, Tomskas un Amūras apgabalu

Darbība vakarēt, sena latviešu tautas paraža – pavadīt vakaru kopā, pulkā, strādājot rokdarbus, tērzējot, dziedot. (Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca.) Muzeja krājumā ir daudz darbarīku, ko cilvēki agrāk un arī mūsdienās izmanto darbu darīšanai tumšajos rudens un ziemas vakaros. Lielajā saimes istabā kopā sanāca ne vien mājas iedzīvotāji, bet arī kaimiņi. Vakari pagāja, ne vien kopā darot

Vajag apģērbties siltāk Ir pienācis rudens. No rītiem, dodoties savās ikdienas gaitās, uzvelkam siltāku vējjaku vai mēteli. Savos skapjos pārcilājam arī siltās adītās jaciņas, vestes un džemperus. Vasaras kleitas un kurpes jau noliktas skapja tālākajā stūrī. Rudenī velkam kleitas, kostīmus, bikses un uzvalkus no biezākiem audumiem.Uzsniegot sniegam, no skapja celsim laukā arī savas kažokādas jaciņas

Skolas un skolēni Valmierā un Valmieras novadā 17.-20. gs. pirmajā pusē. Ārpus pilsētas Skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā. 1632. gadā Valmierā atvēra zemnieku jeb nevācu skolu latviešiem. Ziemeļu kara laikā (1707.) nams nodega Baznīca maksāja skolotājam Jānim Velleram algu 30 dālderus gadā. Drīz vien nevācu skolu pārcēla ārpus pilsētas uz Brēžu riju. Vēlāk, šajā

Pārsteidzoša sudraba īpašība ir saistīta ar augstu antibakteriālo spēju, kurai piemīt pretmikrobu iedarbība. Mūsdienās sudrabs lieliski tiek galā ar milzīgu mikrobu un baktēriju skaitu. Sudrabs ir dabiska antibiotika. Tāpēc sudrabu izmanto galda piederumu gatavošanā. Galda sudrabs – tā kopš 18.gadsimta beigām apzīmē galda piederumus – dažāda lieluma un funkcijas karotes, nažus, dakšiņas, kausus, arī paplātes,

Atmiņai no Dziesmu svētkiem Valmieras muzeja 60. jubilejas gada svinēšanu turpinot, ieskatīsimies faleristikas kolekcijā. Faleristika – vēstures palīgnozare, kas pēta ordeņus, medaļas, goda zīmju un žetonu vēsturi. Jēdziens “Faleristika” ir cēlies no grieķu vārda phalara, kas apzīmēja metāla rotājumus karavīriem uz bruņucepurēm un krūtīm arī kara zirgiem uz pieres un krūtīm. Latviski runājot, nozīmītes vai

Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš viduslaikiem. 1584. gadā Baltazars Rusovs savā Livonijas hronikā rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Uz Jāņiem posās un gatavojās jau laikus.Tika ravēti dārzi, velētas drēbes, postas istabas un klētis, slaucīti pagalmi un ceļi, gatavota

2016.gadā izsoļu namā “Bonhams” Londonā par 75 700 EUR pārdota grupas “Queen” solista Fredija Merkurija personīgā klade ar 19 dziesmu vārdu uzmetumiem. Dziesmu un albuma pantu klades ir viena no mazajām muzeja priekšmetu kolekcijām – tajā ir tikai nepilns pussimts krājuma vienību. Sešdesmit gadu laikā esam savākuši daudz vēstures liecību, tostarp arī ar roku rakstītas

Tekstiliju krājums Valmieras muzeja tekstiliju krājumā glabājas apģērbs, gultas drēbes un telpu iekārtas audumi, kas darināti un lietoti mājas telpu rotāšanai. Visvairāk ir telpu rotājošās tekstilijas – dažādās tehnikās darināti galdauti, sedziņas, pārklāji, aizkari, dvieļi, sienas dekori, grīdas celiņi, virtuves plauktu maliņas, dekoratīvi izšūti maisiņi dažādiem sīkumiem. Šī krājuma daļa prasa īpašu aprūpi, glabāšana bieži

Pulkstenis, kas ir tik racionāls ikdienas priekšmets, palīdzēdams mums noteikt diennakts laiku, ietver arī ko netveramu un neizskaidrojamu – laika skaitīšanu. Laiks dažādos veidos gan ar saules, smilšu un ūdens palīdzību skaitīts jau senajās civilizācijās, bet pulkstenis ar mehānismu Eiropā parādījās vien 13.gadsimtā. Mehānismi bija lieli, domāti rātes namu vai baznīcu pulksteņiem. No 15.gadsimta pulksteņi

PASTNIEKU GAIDĪJĀT? Mūsdienās, kad arvien lielāka loma cilvēku savstarpējā saziņā ir dažādiem elektroniskajiem līdzekļiem, mazinājusies vēstuļu un pastkaršu nozīme. Taču vēl ne tik sen, pagājušā gadsimta pirmajā pusē, pastkartes un atklātnes – visizplatītākais un pieejamākais vizuālās informācijas avots, un, visātrākais un populārākais sazināšanās veids! PIRMS 150 GADIEM Pastkartes (franču valodā carte postale – no stingra kartona izgatavota

Janvāris iezīmē 1991.gada barikādes, kas ir neizdzēšams Latvijas Trešās atmodas simbols. Laiks, kas dēvēts arī par dziesmoto revolūciju, tā teikt, kur latvieši, tur dziesmas. 2016.gadā barikāžu atceres 25.gadadienā Valmierā pazīstamais muzikants, taustiņinstrumentālists Armands Trambickis uzdāvināja muzejam savu akordeonu. Valmierieši jau būs dzirdējuši viņa stāstu par to, kā šis akordeons gandrīz tika pārplēsts uz pusēm, spēlējot

Ekspressizstāde  “Vecais ratiņš”. Pirmais “Vērtību stāsts” sniegs plašāku informāciju par seno darba rīku – vērpjamo ratiņu, kas kalpo diega vai dzijas vērpšanai no šķiedras. Kad un kur radies vērpjamais ratiņš, kādu to pazīst citviet pasaulē, cik un kādi eksponāti glabājas Valmieras muzeja krājumā – to uzzināsiet izstādē “Vecais ratiņš”. Vecais ratiņš PDF Ratiņš mākslas darbos