Veļas kopšana pārsvarā bija saimes pienākums. Darba rīkus un traukus šai vajadzībai parasti gatavoja saimes . Sārmu un mazgāšanai gatavoja mājās paši. Pelni pēc pavarda vai krāsns kurināšanas un ūdens bija sārma gatavošanas izejvielas. Sārms ūdeni, šķīdināja netīrumus un palīdzēja izmazgāt arī stipri savārtītas drēbes.
Netīrās drēbes sārmainajā ūdenī, ar rokām. Berza uz koka veļas dēļa vai ar velējamo vāli uz sola. Pēc tam veļu skaloja. To varēja darīt traukā ar ūdeni vai doties uz dīķi, ezeru vai un tur izskalot izmazgāto. Izskaloto veļu vajadzēja izgriezt ar . Pēc izmazgāšanas tīro veļu . Knaģus gatavoja no vienkoča un tiem nebija atsperu.
Izžāvēto veļu , sarullēja un izdauzīja ar veļas , vai uztina uz speciālas koka nūjas un apstrādāja ar . Kad sāka izgatavot , tad daļu drēbju sāka gludināt ar tiem. Dzelzs gludekļus uzkarsēja vai nu uzliekot uz karstām un pēc tam notīrot uz rupja maisauduma, vai ieberot karstās ogles gludeklī iekšā.
Tīro veļu glabāja sarullētu lādē vai . Drēbju lādes parasti glabāja klētī vai īpašā apģērbu klētī. Dzīvojamā namā glabāja to, kas lietojams un biežāk vajadzīgs.
